Raksti

Dažādi (23)
Carcassonne (1)
Jūrasbraucēji (1)
Katanas ieceļotāji (21)
Maharaja (1)
Pilsētas un bruņinieki (1)

Latviešu piedzīvojumi Esenē

Esenes spēļu izstāde ir viena no divām lielākajām ikgadējām šāda veida izstādēm Vācijā, vieta, kur vienvietis satek spēļmīļi, sākot ar spēļu autoriem un izdevējiem un beidzot ar desmitiem tūkstošu apmeklētāju ar zibošām acīm. Izstāžu zāles ir pārpildītas; katrai spēļu izdevniecībai apkārt galdiņu teritorija jauno spēļu izmēģināšanai. Lieki teikt, ka brīvu galdiņu vienkārši nav. Daudzi sagūluši un spēlē uz grīdas, tāpēc jāiet uzmanīgi, lai nevienam neuzkāptu virsū. Vienvārdsakot, cilvēki priecājas.

Un ir par ko: šogad vien tika prezentētas vairāk nekā 200 (!!!) jaunas spēles. Tas ir vienkārši crazy. Tas viss atgādināja to kolosālo, aizrautīgo un labdabīgo atmosfēru, kāda bija mūsu pašu „Katanas ieceļotāju” čempionātā – tikai šeit, Esenē, tā sajūta bija daudz blīvāka, jo bija daudz vairāk kvadrātmetru un daudz vairāk cilvēku uz vienu kvadrātmetru :).

“Prāta Spēles” uztur partnerattiecības ar vairākām lielākajām galda spēļu izdevniecībām un daudzie šajā izstādē aizsāktie projekti (lasi – izcilas spēles) nozīmē to, ka mums ir daaaaudz darba priekšā. Bet darba augļi ir saldi, un spēlētprieks neizsmeļams.

Bet nu īsi par „Katanas ieceļotāju” pasaules čempionātu. Kādas lielas vācu spēļu izdevniecības pārstāve mums teica: es ļoti gribētu redzēt, ka jūs uzvarat, izgriežat pogas tām vecajām un pieredzējušajām valstīm. Inita un Andis cīnījās godam, lai gan kā viens, tā otrs atzina, ka viņiem īsti neveicās. Bez tam, skatoties uz pārējiem spēlētājiem, šķita, ka daudziem no viņiem „Ieceļotāji” nav tikai izklaide, bet arī hobijs, pat sports. Viņi piedalās čempionātos no gada uz gadu, un, protams, ir uzkrājuši ne mazums pieredzes. Tomēr jāsaka, ka tik un tā bija liels gandarījums redzēt, kā karogu pirmajā rindā izkārts arī mūsējais. Visādā ziņā – mēs esam iekšā lielajā Katanas saimē, un tagad jāaudzē muskuļi nākamajam gadam.

Ko mēs uzzinājām jaunu un par ko pārliecinājāmies?

  • mūsu daudzinātās franču firmas „Gigamic” nosaukumu izrunā nevis “gigamik”, bet gan “žigamik”, ar uzsvaru uz pēdējās zilbes; jāsaka, ka tas skan īpaši eleganti;
  • viena ceļa soma, kas piekrauta ar spēlēm, sver 10kg;
  • Esenes izstāde ir vieta, kur jādodas, ja grib redzēt savdabīgas personības augstā koncentrācijā;
  • pastāv spēles arī par tēmām, kas ne sapņos nav rādījušās;
  • cilvēka izdomai patiešām nav robežu;
  • mums viss vēl priekšā.

Tepat pievienojam arī Latvijas čempionāta laureātu Initas un Anda iespaidus – palasiet, interesanti.

Inita

Manus iespaidus var mēģināt (lai gan tas nav viegli) sadalīt divās lielās daļās – tajā par Katanas čempionātu un tajā otrajā par visu pārējo.

Tā kā brauciena mērķis bija tieši čempionāts, sākšu ar to. Bija fantastiski interesanti spēlēt ar cilvēkiem no visas pasaules, redzēt viņu attieksmi pret spēli, dažādos spēles stilus. Dažu labu futbola mīļotāju esmu dzirdējusi sakām: “Vienalga, kas uzvarēs – galvenais, ka skaista spēle!” Man kā Katanas mīļotājai šajā čempionātā bija visai līdzīgi, un spēles patiešām bija skaistas, gribētos pat teikt – kvalitatītvas –, jo – pārdomātas, azartiskas, interesantas. Un tomēr galvenais secinājums – man patīk spēlēt pašas spēles pēc, cilvēku pēc, labi pavadīta laika pēc, bet spēle kā nopietns, profesionāls sports nav domāta man.

Un tad sākas iespaidi ārpus čempionāta. Tā ir iepazīšanās ar milzīgo spēļu pasauli, par kuras pastāvēšanu man iepriekš nebija ne jausmas (Ieejot spēļu izstādes hallē bija pārsteigta, cik tur daudz dažādu spēļu – vien pēc krietna laiciņa sapratu, ka atrodos tikai pirmajā no apmēram desmit lielām hallēm, kas pilnas ar visdažādākajām spēlēm un spēlētgribētājiem!). Es pat nenojautu, ka pastāv tik daudz spēļu un tik daudz azartisku cilvēku, kas tās spēlē – gan vienkāršu ģimeņu, kas brīvo laiku velta galda spēlēm, gan riktīgu dīvainīšu, kas droši vien vairāk dzīvo spēlē nekā ārpus tās. Ar nepacietību gaidu brīdi, kad Prāta Spēles arī Latvijas iedzīvotājus iepazīstinās ar to spēlētprieku, ko varēja redzēt Vācijā.

Un vēl – es pirmo reizi dzīvē lidoju ar lidmašīnu! Un redzēju fantastisku saullēktu no lidmašīnas loga! Un es nekad nevarēšu pārstāstīt visu ko redzēju un piedzīvoju tajās trijās ar pusi dienās, bet zinu noteikti – tas bija tā vērts!

P.S. Milzīgs, milzīgs paldies Evitai un Pāvilam, kas ļāva tam visam notikt!

Andis

Esenē ierados piektdienas pēcpusdienā. Uzreiz pārsteidza pasākuma grandiozums, ejot cauri izstāžu zālēm, ar atplēstu muti varēja vērot kādas spēles tik apkārt nav pieejamas. Bija pat speciāla zāle paredzēta „fantasy” jeb/un lomu spēļu mīļotājiem. Vēlāk arī apskatīju Katanas sacensības norises vietu, kur arī sestdien no rīta sākās spēles.

Diemžēl veiksme sestdien nebija ar mani. Pirmajās trijās spēlēs spēju aizkulties tikai līdz otrai vietai, bet bija par īsu, lai uzvarētu. Pēdējā spēle gan bija dramatiska un ilgi vēl pēc tam sirds nebija mierīga. Šķita, ka to spēli būšu uzvarēji, jo biju sakrājis jau 9 uzvaras punktus, kamēr pretiniekiem vēl bija tikai 7, 7 un 6. Bet problēma bija, ka nebija piekļuves rūdai, biju sabūvējis piecus ciematus, garāko ceļu, bet uzcelt pilsētu bija neiespējami, izgāju uz attīstības kārtīm. Bet tās no 6 kārtīm atnesa 4 bruņiniekus, kuri diemžēl vēl man nedeva lielāko karaspēku. Kamēr mēģināju iegūt savu tik ļoti vajadzīgo uzvaras punktu, pārējie pretinieki jau arī klauvēja pie uzvaras vārtiem. Īpaši nepatīkami bija pēc zaudētās spēles apskatīties kāda bija nākamā attīstības kārts – ilgi gaidītais uzvaras punkts. Līdz šim šķita, ka Katana ir daudz vairāk laimes spēle nekā stratēģijas, tad šā gada uzvarētājs ar sešām uzvarām no sešām spēlēm, liek aizdomāties, ka tomēr laikam ir iespējams arī veiksmi pavērst savā labā. Lai gan uz sacensību beigām sāka klīst jau baumas, ka viņš noburot kauliņus. :)

Lai kāds arī bija sacensību noslēgums, sestdienas vakars izvērtās īpaši labs, un pie vakariņu galda varēja sapazīties labāk ar citu valstu pārstāvjiem un pārrunāt dienas aktuālākās lietas un daudz ko citu.

Svētdiena aizritēja vairāk iepazīstot izstāžu zāli. Jāsaka, ka īstam galda spēļu „maniakam” šo vietu būtu grūti pamest, jo tas ko tur piedāvāja nebija fiziski iespējams līdz sīkumam apskatīt četrās dienās. Izmēģinājām 2005. gada spēli „Niagara”, kuru beigās arī neatturējos nopirkt.

Trīs dienas pavadītas Esenē bija iespaidiem bagātas. Katrā ziņā katram Katanas spēles mīļotājam ieteiktu tur aizdoties nākamgad. Tur ir ko redzēt un piedzīvot. Novēlu nākamā gada Latvijas pārstāvjiem Katanas sacensībās Esenē daudz vairāk veiksmes nekā tās bija mums ar Initu šogad!

Andis, 18.10.2005