Raksti

Dažādi (23)
Carcassonne (1)
Jūrasbraucēji (1)
Katanas ieceļotāji (21)
Maharaja (1)
Pilsētas un bruņinieki (1)

Ne parasta galda spēle

Šoreiz stāsts būs nevis par datorspēli, bet gan galda spēli. Jā, neraksturīgi mūsu informātikas laikmetam - reālu, aptaustāmu galda spēli no papīra, kartona un koka. Varētu šķist, ka cirka un riču-raču laiks tā kā būtu pagājis, taču mana pēdējo mēnešu pieredze rāda, ka galda spēle var būt gluži aktuāla izklaide; visādā ziņā tai ir vairākas priekšrocības – tā ir nedārga, sociāli aktīva un arī prātu asinoša nodarbe. Tātad - kas tad ir mans atradums?

Pagājušā gada sākumā manā redzeslokā nonāca ASV ražota galda spēle “The Settlers of Catan”, kas, savukārt, ir vācu autora Klausa Toibera oriģinālspēles “Die Siedler von Catan” adaptācija angļu valodā. No pirmā acu uzmetiena spēle šķita visnotaļ sarežģīta – tās sastāvā ir gan modulārs spēles laukums, gan īpašas kārtis, gan koka figūriņas, tomēr tai piemita tāds kā senatnīgs šarms – tās stāsts ir par teiksmainas zemes Katanas kolonizēšanu, un katrs spēlētājs cenšas nodibināt šajā zemē dominējošo valstību.

Tā kā nauda kā oficiāls universāls apmaiņas līdzeklis nav vēl izdomāta, spēlē tiek simulēta bartera ekonomika, kur atkarībā no “tirgus” situācijas pieci dažādi resursi tiek mainīti spēlētāju un bankas starpā visdažādākajās attiecībās. Noteikumus klāstīt šeit būtu lieki - vārdu sakot, tā spēle mani sagrāba un nelaida vaļā. Tuvojas gada nogale, un manās rokās ir galda spēle latviešu valodā, saukta “Katanas ieceļotāji” – tā ir tā pati aizraujošā spēle, tikai visi spēles materiāli ir tīrā latviešu valodā, kā arī ir pieejami spēles noteikumi krievu valodā. Un tas nozīmē, ka nu latviešu patērētājam ir pieejama tā pati piedzīvojumu gamma, ko izjutu es.

Sākšu ar to, ka ir dabiski vēlēties, lai spēle, ko tu nopērc sev vai citiem, būtu gana interesanta, lai to izspēlētu vismaz trīs četras reizes un tā nebūtu noliekama plauktā kā “zināma manta”. Diemžēl šādas spēles ir relatīvs retums – nav viegli izdomāt spēli, kuras noteikumi izstrādāti tā, lai tā spētu noturēt interesi arī pēc vairākkārtējas spēlēšanas. Šajā ziņā “Ieceļotāji” varētu būt par paraugu – pats spēles laukums sastāv no atsevišķiem segmentiem un pirms spēles sākšanas tiek salikts katru reizi savādāks. Līdz ar to katra spēle ir ar pilnīgi citādu raksturu, kas spēles gaitā liks pieņemt katrreiz ļoti atšķirīgus stratēģiskus lēmumus. Rezultāts ir ideāls – esmu spēlējis šo spēli nu jau vairākus desmitus reižu, bet tā joprojām nebeidz pārsteigt.

Galda spēles var pavirši iedalīt divās grupās – tādās, kurās uzvaru nosaka lielākoties veiksme, un tādās, kurās noteicošais ir stratēģija. Jāteic, ka spēļu, kuras satur gan veiksmes, gan stratēģijas elementus, nav tik daudz un, ja izdodas tos veiksmīgi sakausēt, tāda spēle nereti kļūst par pasaules bestselleru. Es gribētu apgalvot, ka “Ieceļotājos” ir atrasta zelta attiecība starp diviem faktoriem – veiksmi, kuru pārstāv divi metamie kauliņi, kas, gluži kā dzīvē, aplaimo te vienu, te otru, un stratēģiju, - tā kā spēles dalībnieki paši ir atbildīgi par to, kā mazināt "likteņa" iespaidu uz savu plānu īstenošanu. Stratēģijas, kā palielināt savas izredzes uzvarēt, šai spēlē ir dažādas un atkarīgas no apstākļiem, tāpēc nevar sastādīt vienu “uzvarošo” stratēģiju – uzvarēs, kurš pielāgosies.

Viena no populārākajām kāršu azartspēlēm ir pokers, kuras centrālais elements ir noteiktu kāršu kombināciju krāšana. “Katanas ieceļotāju” pokers ir tādu kāršu kombināciju savākšana, kuras var iemainīt pret konkrētiem labumiem, kas uzlabo spēlētāja pozīcijas un palielina izredzes uzvarēt. Tā kā kārtis iegūst gan no bankas, gan iemainot no pretiniekiem, drīz vien taps skaidrs, ka nepieciešamas veikla tirgoņa iemaņas, lai pārliecinātu pretiniekus iemainīt tieši tos resursus, kas jums nepieciešami, reizē slēpjot savus attīstības plānus. Šī tirgošanās un meņģēšanās arī ir viena no šīs spēles raksturīgākajām iezīmēm, kas pārvērš katru spēli par aktīvu diskusiju pāris stundu garumā.

Un emocijas, šīs emocijas! Es vienmēr esmu apgalvojis, ka spēle, kas neizraisa ne pozitīvas, ne negatīvas emocijas, ir izgāšanās. Uzspēlējot vienu “Ieceļotāju” maču, jūs nevarēsiet sūdzēties par emociju trūkumu. Triumfs, vilšanās, pārsteigums, greizsirdība, atmaksas prieks, uzspēlēta vienaldzība ir tikai paplāns apraksts tai emociju gammai, ko piedzīvosiet jūs un jūsu pretinieki. Atļaušot pat brīdināt, lai atceraties, ka tā ir tomēr tikai spēle un dusmas par pretinieka izdarībām nevajadzētu nest ārpus spēles, lai gan, ticiet man, varu saprast, cik tas ir grūti – spēle taču tajā brīdī ir tava dzīve!

Vārdu sakot, esmu kļuvis par katanomānu. Ja mans stāsts ir jūs saintriģējis, nevilcinieties iegūt šo spēli savā īpašumā, ticiet man, jūs nenožēlosiet. Ļoti iespējams, ka tā izmainīs jūsu ikdienu, jo, cenšoties to uzspēlēt biežāk, jūs konstatēsiet, ka esat pasācis vairāk satikties ar draugiem, varbūt ieguvis jaunus draugus vai atjaunojis kontaktus ar seniem draugiem. Un kas gan var būt labāks par jautri pavadītu vakaru ar labiem cilvēkiem!

Pāvils Jurjāns,
"Prāta Spēles" direktors